sviests: maijs 2009

pirmdiena, 2009. gada 25. maijs

Kaņepju sviests
Kaņepe ir eļļas augs. Pievienotu sviestam, tā sadala neveselīgos piena taukus un dara to produktu organismam vieglāk izmantojamu. Turklāt kaņepju sēklas satur ne tikai 35 % augu tauku, bet arī 25 % olbaltumvielu. Tradicionālo kaņepju sviestu var ziest uz maizes, bet var arī izmantot kā piedevu ar mizu vārītiem kartupeļiem.
Kaņepju sviests jāizraugās pēc principa-jo melnāks, jo labāks. Diemžēl veikalos tas ir reti nopērkams, turklāt rūpnieciski ražotajam sviestam parasti ir nenozīmīga kaņepju piedeva. Labam kaņepju sviestam jābūt vienmērīgi tumšam un graudainam, nevis bāli dzeltenam, ar skaidri saskatāmiem kaņepju graudiņiem

ticējumi par sviestu

Sviests.
30019. Sviests jākuļ jaunā mēnesī, tad tas nesaraujas. /L. Kluce, Jaungulbene. /
30020. Sviests jātaisa sestdienās, tad labi izdodas. /E. Laime, Tirza. /
30021. Ja vakarā sviestu taisa, tad govis paliek ālavas. /L. Rone, Ikšķile. /
30022. Sviestu taisot, saka šādus vārdus: "Kopā, sviestiņ, ko-pā, kā zemes zālīte, kā liepas lapiņa! Tādas pilis aug-stiem to sieriņu samūrēju, manas Dieva dāvaniņas. "Tādzied, lai sviests labi izdotos un lai velnu aizdzī-tu. /A. Bīlenšteina rokraksts, Blīdiene. /
30023. Sviests jātaisa nevienam nezinot un neredzot. /M. Zeltiņa, Vējava. /
30024. Sviests jātaisa tur, kur citi to neredz, lai tie sviestu nenoburtu un neapvārdotu. /J. A. Jansons, Bīriņi. /
30025. Sviestu griežot jeb kuļot dzied:" Miltiņi, miltiņi, zirnīši, zirnīši, pupiņas, pupiņas, tupulīši, tupulīši, pa lielam gabalam, gabalam. " /Ārne, Pļaviņas. /
30026. Ja grib, lai sviests izdodas labi un daudz, tad jā-skaita, viņu kuļot: "Pikā, mālā, manā ķērnē, nāburga mā-tei tīras sulas!" /K. Skujiņš, Smiltene. /
30027. Sviestu taisot, saka: "Pikā, mālā manā ķērnē, nāburg-mātēm suliņās. " /K. Jansons, Plāņi. /
30028. Kod svīstu nej, juo grib, lai daudzi byutu, īguojējamjuosoka: "Ībrauču ar muolu vazumu. "Bet nejējai juo-dzīd: "Cirku, cirku gūvi slauc! Klougu, klougu svīstunej. " /C. Apšenieks, Bērzpils. /
30029. Sviestu mellam kuiļam apsola, kad tas sitot kopā ne-iet. /K. Jansons, Plāņi. /
30030. Ja karstā laikā sviestu kuļot, tas ātri nesaiet, tadjānogriež katrai govij viena šķēle maizes. Maizē jā-iespiež viena dzērvace, kura pārgriezta trijās daļāsun jā iedod govīm. Sviestu kuļot, jāsaka šie vārdi:"Kuļu, kuļu sviestiņu, Mieloju Dieviņu, Pakaru velliņu vadzītē. " /K. Corbiks, Pampāļi. /
30031. Kad nesaiet sviests, tad ar kreisās kājas vīzi jāat-velk māls. /O. Darbiņš, Birži. /
30032. Sviesta taisītājam jāčūpstina lūpas tā, it kā viņš mazus sivēnus sauktu. /K. Jansons, Plāņi. /
30033. Sviestu kuļot jāgriež mugura pret durvīm, lai nere-dzētu kāda slikta acs, citādi sviests neies kopā untik maz varēs sakult. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /
30034. Ja grib nolaumētu sviestu pazīt, tad sviestam jāpār-velk ar nazi krusts; nolaumētam sviestam radīsies krusta zīmē asinis, labam ne. /LP 1894, 5, 1. J. Lēmanis, Liediķi. /
30035. Sviestu piena laikā taisīja katru sestdienu, vēlākpārsestdienas. /Zemes spēks, 1928, Bērzaune. /
30036. Sviestu taisīja vai nu piena kambarī, rijā vai pag-rabā, lai lieka acs neredzētu un nenoskaustu. /Zemes Spēks, 1928, 158, Bērzaune. /
30037. Kad sviests ir tikko pataisīts, tad ar karoti tam uzspiež krustu. Kad to ieliek sviesta spainī, uzspiežkrustu. Kad to liek traukā ēšanai, atkal uzliek krus-tu. /M. Bīlenšteine, Dobele. /
30038. Kad sviestu taisa, tad jādzied: "Pikiem, makiem manāķērnē, viņu mātei klajās sulās!" Tad sviesta būsdaudz un sulu maz. /G. Troica, Dzelzava. /
30039. Lai izkultu no krējuma daudz sviesta, tad nazis arkrustu virsū jāiesprauž ķērnē. /T. Ķenga, Jelgava. /
30040. Ja grib daudz sviesta, tad govīm jādod katru reizi, kad sadara sviestu, viena sviesta maize. /M. Macpāne, Alsunga. /
30041. Ja taisa sviestu un grib, lai daudz viņa iznāktu, tadjādzied: "Kaimiņienei klajas sulas, Man tie sviesta kunkulīši. "/R. Kalniņš, Lubāna. /
30042. Sviestu kuļot, jārunā par māliem, tad sviests labisakulsies un tas būs dzeltāns un ciets kā māli. /A. Zālīte, Bērzpils. /
30043. Ieejot tur, kur taisa sviestu, jāsaka: "Pikiem, komiemmanā ķērnē, laužu mātei paniņas! "/A. Ozoliņa, Lubāna. /
30044. Sviestu taisot, jāsaka: "Pikiem, māliem manā ķērnē, kaimiņsievām klajām sulām. No sviestiņa krāsni situ, baltu pienu atstopē. "Arī: Baltu pienu kaudzē metu. /E. Laime, Tirza. /
30045. Lai sviesta būtu daudz, tad sviesta kūlējai jāsaka:"Sviesta pika manā ķērnē, nāburg, Trīnei - suliņās. "/B. Daņilovs, Kacēni. /
30046. Sviests divreiz gadā ir traks: ziemā tas sasalst, va-sarā izkūst. /K. Jansons, Plāņi. /
30047. Sviestu cibiņā liekot, jāmet krusts, un kad sviestsielikts, ar karoti uz sviesta arī jāuzspiež krusts, tad velns to nevar aiztikt un ēdot tas ies spēkā unsvētībā. /Alksnis - Zundulis, Naudīte. /
30048. Nedrīkst ar maizes kumosu ņemt sviestu, tad govisbadās . /J. Krastiņš, Irlava. /
30049. Ja sviests ir mīksts, tad būs lietus. /Z. Akmentiņa, Lubāna. /
Sviests sapnī. 30050. Ja sieviete redz sapnī sviestu jeb cūkas taukus, tadviņa dabūs pērienu. /J. Kols, Ostseeprovinzen, 1841. 2, 32. /
30051. Kad sieva redz sapnī sviestu, tad vīrs to pērs. /G. F. Stenders. /
30052. Ja sapnī kuļ sviestu, tad sagaidāma laime. /A. Dragone, Palsmane.

pirmdiena, 2009. gada 25. maijs

sviests

ticējumi par sviestu

Sekotāji

Emuāra arhīvs

Par mani