skip to main |
skip to sidebar
Sviests.
30019. Sviests jākuļ jaunā mēnesī, tad tas nesaraujas. /L. Kluce, Jaungulbene. /
30020. Sviests jātaisa sestdienās, tad labi izdodas. /E. Laime, Tirza. /
30021. Ja vakarā sviestu taisa, tad govis paliek ālavas. /L. Rone, Ikšķile. /
30022. Sviestu taisot, saka šādus vārdus: "Kopā, sviestiņ, ko-pā, kā zemes zālīte, kā liepas lapiņa! Tādas pilis aug-stiem to sieriņu samūrēju, manas Dieva dāvaniņas. "Tādzied, lai sviests labi izdotos un lai velnu aizdzī-tu. /A. Bīlenšteina rokraksts, Blīdiene. /
30023. Sviests jātaisa nevienam nezinot un neredzot. /M. Zeltiņa, Vējava. /
30024. Sviests jātaisa tur, kur citi to neredz, lai tie sviestu nenoburtu un neapvārdotu. /J. A. Jansons, Bīriņi. /
30025. Sviestu griežot jeb kuļot dzied:" Miltiņi, miltiņi, zirnīši, zirnīši, pupiņas, pupiņas, tupulīši, tupulīši, pa lielam gabalam, gabalam. " /Ārne, Pļaviņas. /
30026. Ja grib, lai sviests izdodas labi un daudz, tad jā-skaita, viņu kuļot: "Pikā, mālā, manā ķērnē, nāburga mā-tei tīras sulas!" /K. Skujiņš, Smiltene. /
30027. Sviestu taisot, saka: "Pikā, mālā manā ķērnē, nāburg-mātēm suliņās. " /K. Jansons, Plāņi. /
30028. Kod svīstu nej, juo grib, lai daudzi byutu, īguojējamjuosoka: "Ībrauču ar muolu vazumu. "Bet nejējai juo-dzīd: "Cirku, cirku gūvi slauc! Klougu, klougu svīstunej. " /C. Apšenieks, Bērzpils. /
30029. Sviestu mellam kuiļam apsola, kad tas sitot kopā ne-iet. /K. Jansons, Plāņi. /
30030. Ja karstā laikā sviestu kuļot, tas ātri nesaiet, tadjānogriež katrai govij viena šķēle maizes. Maizē jā-iespiež viena dzērvace, kura pārgriezta trijās daļāsun jā iedod govīm. Sviestu kuļot, jāsaka šie vārdi:"Kuļu, kuļu sviestiņu, Mieloju Dieviņu, Pakaru velliņu vadzītē. " /K. Corbiks, Pampāļi. /
30031. Kad nesaiet sviests, tad ar kreisās kājas vīzi jāat-velk māls. /O. Darbiņš, Birži. /
30032. Sviesta taisītājam jāčūpstina lūpas tā, it kā viņš mazus sivēnus sauktu. /K. Jansons, Plāņi. /
30033. Sviestu kuļot jāgriež mugura pret durvīm, lai nere-dzētu kāda slikta acs, citādi sviests neies kopā untik maz varēs sakult. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /
30034. Ja grib nolaumētu sviestu pazīt, tad sviestam jāpār-velk ar nazi krusts; nolaumētam sviestam radīsies krusta zīmē asinis, labam ne. /LP 1894, 5, 1. J. Lēmanis, Liediķi. /
30035. Sviestu piena laikā taisīja katru sestdienu, vēlākpārsestdienas. /Zemes spēks, 1928, Bērzaune. /
30036. Sviestu taisīja vai nu piena kambarī, rijā vai pag-rabā, lai lieka acs neredzētu un nenoskaustu. /Zemes Spēks, 1928, 158, Bērzaune. /
30037. Kad sviests ir tikko pataisīts, tad ar karoti tam uzspiež krustu. Kad to ieliek sviesta spainī, uzspiežkrustu. Kad to liek traukā ēšanai, atkal uzliek krus-tu. /M. Bīlenšteine, Dobele. /
30038. Kad sviestu taisa, tad jādzied: "Pikiem, makiem manāķērnē, viņu mātei klajās sulās!" Tad sviesta būsdaudz un sulu maz. /G. Troica, Dzelzava. /
30039. Lai izkultu no krējuma daudz sviesta, tad nazis arkrustu virsū jāiesprauž ķērnē. /T. Ķenga, Jelgava. /
30040. Ja grib daudz sviesta, tad govīm jādod katru reizi, kad sadara sviestu, viena sviesta maize. /M. Macpāne, Alsunga. /
30041. Ja taisa sviestu un grib, lai daudz viņa iznāktu, tadjādzied: "Kaimiņienei klajas sulas, Man tie sviesta kunkulīši. "/R. Kalniņš, Lubāna. /
30042. Sviestu kuļot, jārunā par māliem, tad sviests labisakulsies un tas būs dzeltāns un ciets kā māli. /A. Zālīte, Bērzpils. /
30043. Ieejot tur, kur taisa sviestu, jāsaka: "Pikiem, komiemmanā ķērnē, laužu mātei paniņas! "/A. Ozoliņa, Lubāna. /
30044. Sviestu taisot, jāsaka: "Pikiem, māliem manā ķērnē, kaimiņsievām klajām sulām. No sviestiņa krāsni situ, baltu pienu atstopē. "Arī: Baltu pienu kaudzē metu. /E. Laime, Tirza. /
30045. Lai sviesta būtu daudz, tad sviesta kūlējai jāsaka:"Sviesta pika manā ķērnē, nāburg, Trīnei - suliņās. "/B. Daņilovs, Kacēni. /
30046. Sviests divreiz gadā ir traks: ziemā tas sasalst, va-sarā izkūst. /K. Jansons, Plāņi. /
30047. Sviestu cibiņā liekot, jāmet krusts, un kad sviestsielikts, ar karoti uz sviesta arī jāuzspiež krusts, tad velns to nevar aiztikt un ēdot tas ies spēkā unsvētībā. /Alksnis - Zundulis, Naudīte. /
30048. Nedrīkst ar maizes kumosu ņemt sviestu, tad govisbadās . /J. Krastiņš, Irlava. /
30049. Ja sviests ir mīksts, tad būs lietus. /Z. Akmentiņa, Lubāna. /
Sviests sapnī. 30050. Ja sieviete redz sapnī sviestu jeb cūkas taukus, tadviņa dabūs pērienu. /J. Kols, Ostseeprovinzen, 1841. 2, 32. /
30051. Kad sieva redz sapnī sviestu, tad vīrs to pērs. /G. F. Stenders. /
30052. Ja sapnī kuļ sviestu, tad sagaidāma laime. /A. Dragone, Palsmane.
Krīze nāk, iepērc sviestu laicīgi
ticējumi par sviestu
Sviests.
30019. Sviests jākuļ jaunā mēnesī, tad tas nesaraujas. /L. Kluce, Jaungulbene. /
30020. Sviests jātaisa sestdienās, tad labi izdodas. /E. Laime, Tirza. /
30021. Ja vakarā sviestu taisa, tad govis paliek ālavas. /L. Rone, Ikšķile. /
30022. Sviestu taisot, saka šādus vārdus: "Kopā, sviestiņ, ko-pā, kā zemes zālīte, kā liepas lapiņa! Tādas pilis aug-stiem to sieriņu samūrēju, manas Dieva dāvaniņas. "Tādzied, lai sviests labi izdotos un lai velnu aizdzī-tu. /A. Bīlenšteina rokraksts, Blīdiene. /
30023. Sviests jātaisa nevienam nezinot un neredzot. /M. Zeltiņa, Vējava. /
30024. Sviests jātaisa tur, kur citi to neredz, lai tie sviestu nenoburtu un neapvārdotu. /J. A. Jansons, Bīriņi. /
30025. Sviestu griežot jeb kuļot dzied:" Miltiņi, miltiņi, zirnīši, zirnīši, pupiņas, pupiņas, tupulīši, tupulīši, pa lielam gabalam, gabalam. " /Ārne, Pļaviņas. /
30026. Ja grib, lai sviests izdodas labi un daudz, tad jā-skaita, viņu kuļot: "Pikā, mālā, manā ķērnē, nāburga mā-tei tīras sulas!" /K. Skujiņš, Smiltene. /
30027. Sviestu taisot, saka: "Pikā, mālā manā ķērnē, nāburg-mātēm suliņās. " /K. Jansons, Plāņi. /
30028. Kod svīstu nej, juo grib, lai daudzi byutu, īguojējamjuosoka: "Ībrauču ar muolu vazumu. "Bet nejējai juo-dzīd: "Cirku, cirku gūvi slauc! Klougu, klougu svīstunej. " /C. Apšenieks, Bērzpils. /
30029. Sviestu mellam kuiļam apsola, kad tas sitot kopā ne-iet. /K. Jansons, Plāņi. /
30030. Ja karstā laikā sviestu kuļot, tas ātri nesaiet, tadjānogriež katrai govij viena šķēle maizes. Maizē jā-iespiež viena dzērvace, kura pārgriezta trijās daļāsun jā iedod govīm. Sviestu kuļot, jāsaka šie vārdi:"Kuļu, kuļu sviestiņu, Mieloju Dieviņu, Pakaru velliņu vadzītē. " /K. Corbiks, Pampāļi. /
30031. Kad nesaiet sviests, tad ar kreisās kājas vīzi jāat-velk māls. /O. Darbiņš, Birži. /
30032. Sviesta taisītājam jāčūpstina lūpas tā, it kā viņš mazus sivēnus sauktu. /K. Jansons, Plāņi. /
30033. Sviestu kuļot jāgriež mugura pret durvīm, lai nere-dzētu kāda slikta acs, citādi sviests neies kopā untik maz varēs sakult. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /
30034. Ja grib nolaumētu sviestu pazīt, tad sviestam jāpār-velk ar nazi krusts; nolaumētam sviestam radīsies krusta zīmē asinis, labam ne. /LP 1894, 5, 1. J. Lēmanis, Liediķi. /
30035. Sviestu piena laikā taisīja katru sestdienu, vēlākpārsestdienas. /Zemes spēks, 1928, Bērzaune. /
30036. Sviestu taisīja vai nu piena kambarī, rijā vai pag-rabā, lai lieka acs neredzētu un nenoskaustu. /Zemes Spēks, 1928, 158, Bērzaune. /
30037. Kad sviests ir tikko pataisīts, tad ar karoti tam uzspiež krustu. Kad to ieliek sviesta spainī, uzspiežkrustu. Kad to liek traukā ēšanai, atkal uzliek krus-tu. /M. Bīlenšteine, Dobele. /
30038. Kad sviestu taisa, tad jādzied: "Pikiem, makiem manāķērnē, viņu mātei klajās sulās!" Tad sviesta būsdaudz un sulu maz. /G. Troica, Dzelzava. /
30039. Lai izkultu no krējuma daudz sviesta, tad nazis arkrustu virsū jāiesprauž ķērnē. /T. Ķenga, Jelgava. /
30040. Ja grib daudz sviesta, tad govīm jādod katru reizi, kad sadara sviestu, viena sviesta maize. /M. Macpāne, Alsunga. /
30041. Ja taisa sviestu un grib, lai daudz viņa iznāktu, tadjādzied: "Kaimiņienei klajas sulas, Man tie sviesta kunkulīši. "/R. Kalniņš, Lubāna. /
30042. Sviestu kuļot, jārunā par māliem, tad sviests labisakulsies un tas būs dzeltāns un ciets kā māli. /A. Zālīte, Bērzpils. /
30043. Ieejot tur, kur taisa sviestu, jāsaka: "Pikiem, komiemmanā ķērnē, laužu mātei paniņas! "/A. Ozoliņa, Lubāna. /
30044. Sviestu taisot, jāsaka: "Pikiem, māliem manā ķērnē, kaimiņsievām klajām sulām. No sviestiņa krāsni situ, baltu pienu atstopē. "Arī: Baltu pienu kaudzē metu. /E. Laime, Tirza. /
30045. Lai sviesta būtu daudz, tad sviesta kūlējai jāsaka:"Sviesta pika manā ķērnē, nāburg, Trīnei - suliņās. "/B. Daņilovs, Kacēni. /
30046. Sviests divreiz gadā ir traks: ziemā tas sasalst, va-sarā izkūst. /K. Jansons, Plāņi. /
30047. Sviestu cibiņā liekot, jāmet krusts, un kad sviestsielikts, ar karoti uz sviesta arī jāuzspiež krusts, tad velns to nevar aiztikt un ēdot tas ies spēkā unsvētībā. /Alksnis - Zundulis, Naudīte. /
30048. Nedrīkst ar maizes kumosu ņemt sviestu, tad govisbadās . /J. Krastiņš, Irlava. /
30049. Ja sviests ir mīksts, tad būs lietus. /Z. Akmentiņa, Lubāna. /
Sviests sapnī. 30050. Ja sieviete redz sapnī sviestu jeb cūkas taukus, tadviņa dabūs pērienu. /J. Kols, Ostseeprovinzen, 1841. 2, 32. /
30051. Kad sieva redz sapnī sviestu, tad vīrs to pērs. /G. F. Stenders. /
30052. Ja sapnī kuļ sviestu, tad sagaidāma laime. /A. Dragone, Palsmane.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru